Nacionālā botāniskā dārza zinātnieki sadarbībā ar kafijas vairumtirgotāju “Paulig Coffee Latvia” un vides apsaimniekotāju “Eco Baltia” pētīs dažādu dārza kultūru reakciju uz augsnes ielabošanu ar nekompostētiem kafijas biezumiem, aģentūru LETA informēja “Paulig Coffee Latvia” pārstāvji.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka iegūtie rezultāti kalpos kā arguments, lai veicinātu pārtikas šķirošanu Latvijā, kā arī, lai aktivizētu atbildīgu sabiedrības attieksmi pret vidi.
Atbilstoši starptautiskās kafijas organizācijas datiem, 2018.gadā pasaulē saražoja 9,8 miljonus tonnu kafijas, kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kafijas patēriņš Latvijā ir vidēji 4,1 kilograms uz iedzīvotāju gadā, Igaunijā – 5,8 kilogrami, Lietuvā – 5,9 kilogrami, bet Somijā – 12,1 kilograms uz iedzīvotāju gadā. Kopējais kafijas patēriņš Latvijā, rēķinot uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju, hipotētiski sasniedz 7,8 tūkstošus tonnu gadā.
Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns norādīja, ka pētījums būs vērsts ne tikai uz kafijas biezumu izmantošanu, bet arī pārējo bioloģiski noārdāmo atkritumu izmantošanu augsnes auglības palielināšanai mājsaimniecībās, kā arī uz centralizēti apglabājamo atkritumu apmēra samazināšanu.
“Mūsu mērķis ir noskaidrot efektīvākos kompostēšanas paņēmienus (kombinācijas ar citiem bioloģiski noārdāmiem materiāliem), lai nodrošinātu ātrāku sadalīšanos,” skaidroja Svilāns.
Savukārt “Paulig Coffee Latvia” valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa pauda pārliecību, ka pētījuma rezultāti mainīs sabiedrības uzskatus par kafijas biezumu izmantošanas lietderību un kopumā paradumus pārtikas atkritumu šķirošanā.
Vairāk par pētījumu norisi un mērķiem stāstīs pirmdien, 27.maijā, plkst.10.15 Nacionālā Botāniskā dārza Oranžērijā, Salaspilī.